Autors: Zhang Chaoqin. Avots: DIGITIMES

Paredzams, ka straujais iedzīvotāju skaita pieaugums un urbanizācijas attīstības tendence mudinās un veicinās vertikālās lauksaimniecības nozares attīstību un izaugsmi. Tiek uzskatīts, ka vertikālās saimniecības spēj atrisināt dažas pārtikas ražošanas problēmas, taču, vai tas var būt ilgtspējīgs risinājums pārtikas ražošanai, eksperti uzskata, ka patiesībā joprojām ir izaicinājumi.

Saskaņā ar Food Navigator un The Guardian ziņojumiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas aptaujām pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs no pašreizējiem 7,3 miljardiem cilvēku 2030. gadā līdz 8,5 miljardiem cilvēku 2050. gadā un 9,7 miljardiem cilvēku 2050. gadā. FAO lēš, ka, lai lai apmierinātu un pabarotu iedzīvotājus 2050. gadā, pārtikas ražošana pieaugs par 70% salīdzinājumā ar 2007. gadu, un līdz 2050. gadam pasaules graudu ražošanai jāpalielina no 2,1 miljarda tonnu līdz 3 miljardiem tonnu. Gaļu nepieciešams dubultot, palielinot līdz 470 miljoniem tonnu.

Dažās valstīs problēmu var neatrisināt, pielāgojot un pievienojot vairāk zemes lauksaimnieciskai ražošanai. Apvienotā Karaliste 72% savas zemes ir izmantojusi lauksaimnieciskai ražošanai, taču tai joprojām ir jāimportē pārtika. Apvienotā Karaliste mēģina izmantot arī citas lauksaimniecības metodes, piemēram, līdzīgai siltumnīcu stādīšanai izmantot gaisa uzlidojumu tuneļus, kas palikuši no Otrā pasaules kara. Arī iniciators Ričards Balards 2019. gadā plāno paplašināt stādījumu klāstu.

No otras puses, ūdens izmantošana ir arī šķērslis pārtikas ražošanai. Saskaņā ar ESAO statistiku aptuveni 70% ūdens tiek izmantots saimniecībām. Klimata pārmaiņas arī saasina ražošanas problēmas. Urbanizācijai ir nepieciešams arī pārtikas ražošanas sistēma, lai pabarotu strauji augošos pilsētu iedzīvotājus ar mazāk lauku strādnieku, ierobežotu zemi un ierobežotiem ūdens resursiem. Šīs problēmas veicina vertikālo saimniecību attīstību.
Vertikālo saimniecību zemas izmantošanas īpatnības dos iespējas ļaut lauksaimnieciskajai ražošanai ienākt pilsētā, un tā var būt arī tuvāk pilsētas patērētājiem. Tiek samazināts attālums no saimniecības līdz patērētājam, saīsinot visu piegādes ķēdi, un pilsētu patērētāji vairāk interesēsies par pārtikas avotiem un vieglāku piekļuvi svaigu uztura produktu ražošanai. Agrāk pilsētu iedzīvotājiem nebija viegli piekļūt veselīgai svaigai pārtikai. Vertikālās fermas var būvēt tieši virtuvē vai savā pagalmā. Tas būs svarīgākais vēstījums, ko nes vertikālo saimniecību attīstība.

Turklāt vertikālās saimniecības modeļa pieņemšanai būs plaša ietekme uz tradicionālo lauksaimniecības piegādes ķēdi, un tiks ievērojami samazināts tradicionālo lauksaimniecības zāļu, piemēram, sintētisko mēslošanas līdzekļu, pesticīdu un herbicīdu, izmantošana. No otras puses, pieaugs pieprasījums pēc HVAC sistēmām un kontroles sistēmām, lai saglabātu vislabākos apstākļus klimata un upju ūdens apsaimniekošanai. Vertikālā lauksaimniecība parasti izmanto īpašas LED gaismas, lai imitētu saules gaismu un citas iekārtas, lai iestatītu iekštelpu vai āra arhitektūru.

Vertikālo saimniecību pētniecībā un attīstībā ietilpst arī iepriekš minētā “viedā tehnoloģija” vides apstākļu monitoringam un ūdens un minerālu izmantošanas optimizēšanai. Svarīga loma būs arī lietiskā interneta (IoT) tehnoloģijai. To var izmantot, lai reģistrētu augu augšanas datus. Labības raža citviet būs izsekojama un uzraudzīta ar datoriem vai mobilajiem telefoniem.

Vertikālās saimniecības var saražot vairāk pārtikas ar mazākiem zemes un ūdens resursiem, un tās ir tālu no kaitīga ķīmiskā mēslojuma un pesticīdiem. Tomēr telpā sakrautie plaukti prasa vairāk enerģijas nekā tradicionālā lauksaimniecība. Pat ja telpā ir logi, mākslīgais apgaismojums parasti ir nepieciešams citu ierobežojošu iemeslu dēļ. Klimata kontroles sistēma var nodrošināt vislabāko augšanas vidi, taču tā ir arī diezgan energoietilpīga.

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Lauksaimniecības departamenta statistiku, salātus audzē siltumnīcā, un tiek lēsts, ka katru gadu uz vienu stādījumu platības kvadrātmetru nepieciešams aptuveni 250 kWh (kilovatstundu) enerģijas. Saskaņā ar Vācijas DLR pētniecības centra attiecīgo kopīgu pētījumu, vertikālai fermai ar tāda paša izmēra stādījumu platību nepieciešams pārsteidzošs enerģijas patēriņš 3500 kWh gadā. Tāpēc vertikālo saimniecību turpmākajā tehnoloģiskajā attīstībā svarīgs jautājums būs, kā uzlabot pieņemamu enerģijas izmantošanu.

Turklāt vertikālajām saimniecībām ir arī investīciju finansēšanas problēmas. Tiklīdz riska kapitālisti pavilks rokas, komercdarbība beigsies. Piemēram, Peintonas zoodārzs Devonā, Apvienotajā Karalistē, tika dibināts 2009. gadā. Tas bija viens no agrākajiem vertikālajiem fermu uzņēmumiem. Tas izmantoja VertiCrop sistēmu, lai audzētu lapu dārzeņus. Piecus gadus vēlāk, nepietiekamu turpmāko līdzekļu dēļ, arī sistēma iegāja vēsturē. Turpmākais uzņēmums bija Valcent, kas vēlāk kļuva par Alterrus, un sāka izveidot jumta siltumnīcu stādīšanas metodi Kanādā, kas galu galā beidzās ar bankrotu.